Ai-Com Servisu Hamutuk Ho DNPE Aprezenta Rezultadu Peskiza

Estrela inativaEstrela inativaEstrela inativaEstrela inativaEstrela inativa
 

Dili- Programa Ai-Com servisu hamutuk ho Ministério Agríkultura e Pescas (MAP) liu husi Dirasaun Nasionál Peskiza e Estatistica (DNPE)  aprezenta rezultadu peskiza ne’ebe maka halo husi Peskizador sira hahu iha tinan 2017 to’o 2022 aprezentasaun ne’e hala’o durante loron ha'at nia laran hahu iha Loron 22-25/11/22 iha Salaun MAP Comoro

Tuir Diretór Jerál Cooperasaun Dezenvolvimentu e Institucional (CDI) César José da Cruz esplika katak objetivu husi Workshop ida ne’e atu hare rezultadu ne’ebe maka durante tinan rua ou tolu liu ba funsionariu husi Peskiza ou peskizador sira hala’o sira nia Peskiza iha fatin fatin

“Ita servisu hamutuk ho Governo Austrália liu husi Projetu Ai-Com ne’ebe maka ninia objetivu ne’e oinsa atu hasa’e produtividade no produsaun Ai-han uza kimikus ga ou não kimikus uza produtus organikus.  Produtu organiku sira ne’ebe ita uza maka hanesan oinsa maka halo fali hare kulit halo ba anar hodi halo metan e depois bele kahur fali ho pupuk sira seluk hodi bele hasa’e produsaun no produtividade iha rai laran hanesan hare no batar.” Katak DG César

Nia informa, Peskiza ida ne’e hare liu ba rai, nune’e mos hare kulit oinsa sira halo fali ba Biochar atu nune’e kahur fali ho pupuk sira seluk atu bele tau ba ai oan batar no hare. Rezultadu peskiza ne’e hatudu pozitivu tebes, maibe iha mos Agrikultór barak maka agora dadauk uza herbesida uza pestisida, ita mos hanoin katak herbesida ga pestisida ne’e ita labele uza demais se lae bele estraga tiha ita nia rai ida ne’e. Maibe saida maka ita nia hakarak maka ne’e sira nia peskiza ne’e bele hare mos ninia impaktu ba pestisida ne’ebe maka ita uza ba rai ne’ebe atu kuda ai-oan. Tanba ne’e maka rai ne’e tinan tinan tenki netraliza, atu netraliza ne’e tenki uda legumes sira hanesan koto no Lehe sira, atu nune’e bele halo netral tiha rai sira ne’e.

Iha fatin hanesan Diretór Ai-Com Robert L. Williams hateten katak, Ohin loron ho aban (rad) 22-23 iha enkontru ida ho peskizador sira hodi halo aprezentasaun konaba Peskiza ne’ebe maka durante ne’e Peskizador sira halo iha Loro Sa’e no Loromonu

Peskizador sira halo Peskiza ba iha topiku oi-oin hanesan, peskiza ba herbesida ba Ai-Cameli ba hakiak manu hakiak fahi ho topiku oi-oin liu-liu agronomia. Rezultadu husi peskiza ne’e hatudu katak iha mudansa bo’ot iha Timor-Leste nia laran, mudansa bo’ot iha parte Súl besik fronteira agora ema uza sistema Conservasaun Agríkultura (CA) ne’e aumenta ba bebeik Peskiza ne’e sira halo kuaze iha loro sa’e to loro monu hanesan iha Baucau Manufahi Liquiça ho Bobonaro. Peskiza hirak ne’e ho objetivu oi-oin balu peskiza oinsa hasa’e produsaun no hare mos oinsa hamenus ema nia todan servisu, oinsa mos ba iha agrofloresta oinsa hakiak Ai-Cameli iha Timor-Leste.

Nune’e mos Peskizador Marcos Correia Vidal akresenta katak Loron rua ne’e nia laran sira sei halo aprezentasaun konaba rezultadu Peskiza ne’ebe maka durante ne’e sira halo.

“Hau nia kna’ar ou responsabilidade maka hau halo peskiza konaba inovasaun konaba uza herbesida sistema halo to’os uza herbesida no hamos du’ut uza herbesida ne’e ba loron primeiro, ba loron Segundo nian hau sei halo aprezentasaun ba topika rua primeiro maka utilizasaun Biochar+ adubus uria ho sp36 ba cresimento no aihoris hortikultura, hanesan lis mean lakeru jukina no fore naruk ne’ebe maka utiliza iha parte rai tetuk, iha aprezentasaun ba dala tolu nian maka utiliza tipu adubus oioin, hanesan adubus sp36 uria no Poc Nassa, ba cresimentu no produsaun hare natar  iha Betano.”katak Vidal

Aprezentasaun ne’e ofisialmente Lansa husi Diretór Jerál Cooperasaun Dezenvolvimentu e Institucional César José da Cruz hetan Partisipasaun masimu husi Diretór Servisu Agríkultura Munisipio sira no mos Peskizador sira hotu. (Tyfa)

Parseiru ho

© 2023 Ministeriu Agrikultura no Peskas. All Rights Reserved. Designed by IT MAP

Search

Login