Hapas Nasionál fó treinamentu kona-ba  GRM-KJAR ba Extensionista no ONG Konsorium iha Lospalos

Estrela inativaEstrela inativaEstrela inativaEstrela inativaEstrela inativa
 

Fotografia/E

Laútem- Ekipa Hapas nasionál fó treinamentu kona-ba Mekanismu Responde Keixa no kundru Ambiental  no Sosial  (GRM no KJAR )ba estensonista suku alvu, staf tekniku  Diresaun servisu Agríkultura Munispiu inklui ONG Konsorsium hanesan ONG Raebea no prospek, durante loron ida  ho nia objetivu,  hodi hatoman no hametin no reforsa grupu benifisiariu sira oinsa maka hametin sustensabildade protesaun ambiente iha fatin implementasaun projeitu no fó biban ba ema hotu atu hato’o keixa no lamentasaun kona-ba inpaktu hosi implementasaun Projeitu Hapas ne’e  rasik.

Diretór Jerál Kooperasaun Dezenvolvimentu Instituisaun MAP, César  José da Cruz reprejenta Diretór Projeitu Hapas, iha loron segunda –feira (22/2) bainhira loke treinamentu GRM no KJAR  iha salaun Diresaun servisu Agríkutura Laútem esplika,  basias hidrografika Raumoco  sai matadalan ida ba basias hidrografika sira seluk  maske atividade lao ona  durante ne’e no  seiduk 100 porsentu maíbé atividae iha suku alvu sira kuaze lao ho diak.

Neduni liu hosi treianemntu ida ne’e atu prepara grupu sira oinsa prepara no hato’o  atividade tuir kriteria  projeitu nian, inklui oinsa   maka grupu sira ka ou komunidade sira ne’ebé maka la involve iha atividade fundus ki’ik bele hato’o keiza relasiona ho atividade iha suku alvu  sira.

Nia realsa, programa sesta basika ne’e mak governu oferese produtu lokál ba ema hotu iha Timor laran hanesan fos rai la to’o ba populasaun Timor tanba fos rai iha rai laran menus,  neduni guvernu tenki deside fali hodi distribui fos inporta ba  komunidade  liu hosi programa ne’e,  hanorin  no motiva grupu sira atu bele produz produsaun  hare, batar no sira seluk ne’e ho kuantidade ne’ebé mak boot atu bele responde situsaun sira hanesan dadaun ne’ebé  mak  ita hotu hasoru.  

Grupu tenki iha inisisativa nafatin atu produz  tanba sitausaun surtu coivid19 ne’e obriga ita atu produz duni, neduni grupu sira tenki hakiak, manu, karau, ikan no kuda modo nune’e  mós produtu sira seluk atu  ita bele iha baze fundamentál  oinsa maka bele hadia ekonomia Munisipiu ida ne’e nian.

Fotografia/E

 Iha fatin  hanesan, Safeguard and Gender Officer  PMU Hapas , Filipe Soares hateten katak, treinamentu  ida ne’e foku liu ba extensionista sira atu dezentraliza depedensia  servisu ba nasionál  no  bele  akompaiña  prosesu atividade tomak iha baze nomós  oinsa maka atu atende keixa  hosi grupu benifisariu  fundus ki’ik, inkuli keixa hosi komunidade ne’ebé maka la involve an iha grupu relasiona ho atividade Hapas iha suku alvu sira. Tanba grupu  benifisiariu sira  presija duni atu  hetan treinamentu ida ne’e hodi  bele hatoman grupu sira  bele hato’o keixa kona-ba inpaktu negativu no positivu ne’ebé mak eziste durante implementasaun projeitu Hapas no  prepara grupu sira atu bele  diak  liu tan e  relatoriu atividade fundus ki’ik nian inklui atu  hadia sistema atendementu benifisiariu sira tuir polítika HAPAS-MAP nian.

Nia salienta, Treinamentu ne’e iha  fase hat primeiru maka iha nivél grupu ka nivél aldeia ne’e katak xefe aldeia sira sei simu keixa hosi komunidade ka grupu no sei hato’ keiza ne’e ba autoridade lokál hanesan xefe suku no extensionista , durante loron 14 maka la rezolve,  keixa ne’e sei  hato’o fila-fali  ba postu adminitsrativu no sei hatutan  ba PIU no inkus liu mak ba PMU-Hapas nasioniál hodi buka solusaun ba keixa refere.

Liu hosi treinamentu ne’e mós sei fo hanoin ba grupu benifisiariu sira kona amiental sosial nian,  banhira halao atividade iha aldea ka suku no presija tesi ai  ka lae, no sekarik tesi presija tesi ai saída no  sekundo tesi tenki kuda fila fali ai iha fatin ne’ebé mak sira tesi, Tenik Filipe

Treinamentu ba hala’o ba munispiu 7 ne’ebé  maka partense ba   iha area alvu Basias Hodrografika hat maka hanesan, Basias hidrografika   Raumoco, Be lulik, Loes inklui Tono Rejiaun Oecusse. Partispante hosi treiamentu ne’e extensionista suku alvu, staf tekniku Munisipiu ho total partisipante kuaze ema rua nulu.

 

 

 

 

Parseiru ho

© 2023 Ministeriu Agrikultura no Peskas. All Rights Reserved. Designed by IT MAP

Search

Login