MAP Lansa Fatuk Dahuluk ba Konstrusaun Irrigasaun Laivai

Estrela inativaEstrela inativaEstrela inativaEstrela inativaEstrela inativa
 

Fotografia/Eby Magno/Informasaun-MAP

Lautém-Ministériu Agríkultura no Peskas  liu hosi Diresaun  Jerál Agrikultura e Irrigasaun, Diresaun Nasiónal Irrigasaun Lansa Fatuk dahuluk ba konstrusaun Irrigasaun iha suku Ililai atu bele fornese be ba natar ektare 80 iha area Laivai nune’e iha futuru mai ita labele depende de’it ba importasaun fos hosi rai liur.  Serimonia lansamentu ne’e hala’o iha loron Segunda (12/12) iha Postu Adminitrativu Lautem Munisípiu Lautem

Iha entrevista Ministru Agrikultura e Peskas Pedro dos Reis esplika katak, Serímonia  lansamentu  primeira pedra ba iha irrigasaun Laivai ninia prosesu ne’e lao kleur tebes hahu kedas iha 2016 e ohin ita konsege  lansa primeira pedra espera ba futuru bele fornese be’e ba Natar  komunidade Lautem  nain espesial ba suku Laivai ne’ebe iha 80 ektares

Orsamentu ba Konstrusaun irrigasaun ne’e ho totál $. 7.5 milhoens,  orsamentu ne’e hosi orsamentu jerál do estadu tinan 2022 nian no MAP sei kontinua lansa tan fatuk dahuluk ba iha konstrusaun irrigasaun Galata Venilale baucau iha tempu badak ho nia totál orsamentu $, 11 milhoens. Wanhira ita halo de’it irrigasan no depende de’it ba udan ben tanba sekundu udan ben menus maka volume be mos menus entaun planu ba futuru ita halo mos barasen atu bele reforsa bee, agora daudaun  MAP konstrui ona  ne’e ita tau ona barasen mais ba futuru ita hanoin atu halo mos sei hari’i fatin hodi konserva udan ben  atu bele trava udan be’en sira  nune’e bele reforsa ita nia irrigasaun

Iha tinan  2021 ita iha irrigasaun boot ualu (8) ne’ebe maka  halo ona rehabilitasaun ne’e kuaze hotu ona, maibe iha territorio Timor ne’e barak esquema irrigasaun kikoan sira ne’ebe maka iha Indonesia nian halo ne’ebe maka ita halo atendimentu emerjensia  lao daudauk, ne’ebe maka grave ho mudansa klimatika ita halo estudus maske  membru governu bele troka maibe governu nafatin lao ba oin  no teknik sira lao nafatin hodi halo estudus oinsa maka bele resolve ita nia demanda nasionál, tanba ita nia rai luan iha Timor laran 80 mill ektares maibe to’o ohin loron ita desenvolve deit 37 mill ektares no ita-nia konsumu nasionál 131 mill toneladas mais agora daudaun ita iha situasaun difisit no ita foin atinje 85 mill toneladas, ita espera katak, ho lansamentu irrigasaun ida ne’e ita sei sevisu makas liu tan no halo liña kordenasaun ho liña ministerial sira liu-liu Estatal, Edukasaun, Justisa atu nune’e fornesementu ba iha ita nia hahan sira ne’ebe iha ita nia rai laran no ita esforsu tan ba futuru no agora daudaun ita implementa ona 75% foti iha rai laran  maibe ita rekoinese katak, ita nia produtu la to’o, maibe ho irrigasaun ne’ebe mak ohin ita lansa ne’e ba futuru ita sei kontinua nafatin hodi  produz  produtu iha  rai laran bele sufisiente hodi halo atendimentu

Fotografia/Eby Magno/Informasaun-MAP

Iha fatin hanesan,  Diretóra Jeral Maria Odete do Ceu hateten, irrigasaun ne’ebe maka ita uza ne’e hamutuk 12 kanais irrigasaun boot maka hanesan Bebui, Larisula, Maliana1, Maliana2, Karau ulun no fatin sira seluk ne’e utilizadu ona balun tinan kotuk udan boot ita hadia maibe foun ba tinan ida ne’e maka Laivai Lautem ho Galata Baucau, iha fatin hot-hotu ne’e potensia hotu maibe ita tenki hare fatin prioridade nomos bazeia ba estudus, tanba ida ohin ita halo lansamentu  ne’e proposta ne’e submete iha 2005 foin maka halo estudus iha 2015- 2016 no ohin 2022 ita halo lansamentu, tanba projeitu boot sira hanesan ne’e hot-hotu sentralizadu iha fundus das infrastrutura iha Ministériu Obras Publiku nia okos, ita maka projeito nain ita aprsenta estudus depois ita tenki halo negosiasaun e tenki identifika prioridade haree prioidade jerál, ita hare mos boa vontade ita -nia agrikultór sira no ita tenki iha razaun  forte tenki justifika katak, tanba sa maka ita tenki halo irrigasau  iha fatin hanesan ne’e

Diretóra ne’e mos salienta,  daudaun ne’e mós ita servisu hamutuk ho JICA sira suporta atividade balun ita espera katak tinan oin bele hetan avaliasaun halo estudu hotu ona hein de’it ita atu bele lori ba para tinan oin ita bele hetan tan orsamentu atu nune’e ita bele halo rehabilitasaun, tinan-tinan ita esforsu tau 40 ektares iha kanal irrigasaun tanba ita nia osan mós limitadu no ita iha ona 120 ektare no  iha 2022 170 ektare ne’e adisional ba kada irrigasaun no ita tau ho sistema ne’ebe intensivu aplika pratika agrikultura diak no aplika adudus Poc Nassa,  hodi haree oinsa mak uza kanál irrigasaun ne’e tenki iha efetividade, ba Kanál  irrigasaun ne’e ita hakarak halo esforsu para hasa’e  produtividade ne’e iha  toneladas neen kada ektares, ita hakarak  motiva nafatin ita- nia agrikultór  sira hodi utiliza irrigasaun ne’ebe maka iha ho diak

Nune’e mós Xefe Suku Laivai, Jaime Da Costa , sente kontete  no agradese oitavo governu kostituisionál ne’ebe maka bele  realiza ona projeito ida ne’e ohin ita halo lansamentu  fatuk dahuluk iha fatin ida ne’e,  komunidade sira iha ne’e moris ho vida  agrikultura, pekuaria, peskas, ami mós husu ba kompãinia atu kolabora diak ho ami rai nain atu nune’e labele mosu failansu ruma, sira mós iha garante katak irrigasaun bele sufisenta ba sira hodi halo natar tinan ida dala rua nomos bele halo atividade seluk hanesan  kuda modo

Nia mós husu ba guvernu liu-liu ba MAP atu bele apoiu tratór balun ba komunidade sira iha suku laivai tanba durante ne’e uja sistema tradsionál mak uja karau hodi halai natar

Konstrusaun irrigasaun ne’e sei hala’o hosi kompaiñia Internasionál Chongqing International  Construction Corporation (CICO) hosi nasaun Xina ho durasaun konstrusaun tinan rua. E''S

Parseiru ho

© 2023 Ministeriu Agrikultura no Peskas. All Rights Reserved. Designed by IT MAP

Search

Login